21.maijs, 2023

Cilvēce sasniedza izrāvienu savā attīstībā, kad 20.gs. tika izgudrota elektrība un varēja sākt attīstīt enerģijas ražošanu. Sākumā lētākie avoti bija fosilais kurināmais, bet tagad dažādu politiski-ekonomisku un dabas apsvērumu dēļ izdevīgāka ir atjaunīgā elektroenerģija. Šobrīd daudziem cilvēkiem aktuāls ir jautājums, “cik tad īsti efektīvi ir saules paneļi, uzstādot tos Latvijā?” Par to plašāk rakstā zemāk.

Kā tas strādā?

Kad saules gaisma apspīd saules paneļus, tā iedarbina elektronus, kas atrodas paneļu pārklājumā (liek tiem kustēties) un no tā rodas elektriskā strāva. Tomēr apgalvojums “saules gaisma rada elektrību” nav pilnīgs, jo enerģiju iegūst no saules starojuma (jeb saules radiācijas), nevis saules gaismas, tāpēc dažādos mēnešos saražotās enerģijas apjoms ir atšķirīgs un ir iespējams saražot elektrību arī mākoņainās dienās.

Saules paneļu ražošanas apjomu ietekmē vairāki faktori, tai skaitā paneļu tehnoloģijas veiktspēja, laikapstākļi, dienas garums un gaisa temperatūra. Lai arī šķiet, ka vasaras vidū saules paneļi saražo vairāk, realitātē saules paneļi vēsākos mēnešos, piemēram, martā vai aprīlī var saražot tikpat daudz elektrības kā vasarā. Turklāt vēsākās valstīs, kā piemēram, mērenajā klimata zonā (Baltijā) saules elektroenerģijas ražošanas sistēmas darbojas ilgāk un efektīvāk, jo karstās valstīs paneļu virsmas pārkarst un zaudē savu ražošanas efektivitāti, kas arī veicina pat īsāku aprīkojuma kalpošanas laiku.

Vēl viens saules tehnoloģiju sasniegums ir pretatstarojošie pārklājumi. Šie pārklājumi ļauj saules paneļiem noķert vairāk saules starojuma un uzlabot to efektivitāti, īpaši vāja apgaismojuma apstākļos. Turklāt saules paneļi ir paredzēti gaismas uztveršanai no dažādiem leņķiem, kas arī var uzlabot to veiktspēju mākoņainā laikā.

“Šobrīd lielākais resurss atjaunojamās enerģijas ražošanai ir Daugavas HES, tomēr ar to nepietiek, lai nosegtu kādu būtisku daļu no kopīgā enerģijas patēriņa valstī un varētu teikt, ka esam ceļā uz energoneatkarību un lētu elektrību. Un lai gan hidroenerģijai ir lētāka pašizmaksa, arī vairāk dambjus celt nav iespējams vides apsvērumu dēļ, tāpēc, ja Latvija vēlās nākotnē kļūt neatkarīga no naftas un Krievijas gāzes, mums ir jāinvestē ļoti daudz naudas saules, vēja un ūdeņraža projektos un enerģijas uzglabāšanas akumulatoros sākot no šodienas, nevis rītdienas vai nākamajos gados.

Gribētos redzēt, ka vairāk uzņēmēji arī uzstāda pašpatēriņam elektrostacijas uz ēkas jumta, jo paļaujoties tikai uz lielo attīstītāju saules staciju projektiem, reālo ekonomisko ieguvumu nāksies gaidīt vēl pāris gadus, tāpēc “Sunwise” piedāvā pašpatēriņa saules staciju projektēšanas un izbūves darbus ar un bez līdzfinansējuma (Power Purchase Agreement),” stāsta Kristīne Tarvida, “Sunwise” vadošā partnere.

Latvija gada griezumā importē ~55% no kopējās tai nepieciešamās elektroenerģijas, līdz ar to ir iespēja un nepieciešamība būvēt Latvijā atjaunīgās enerģijas elektrostacijas.

Ja kāds joprojām vilcinās teikt “jā” saules elektrostacijai, tad šeit ir vēl daži iemesli, kas to atbalsta.

#1 — jumta saules stacija ceļ īpašuma un uzņēmuma vērtību

Personīgā saules stacija uzņēmuma pašpatēriņam ir gudrs lēmums, jo tā ceļ nekustamā īpašuma vērtību un samazina elektrības rēķinu pat par 80%. Īpašuma vērtība ceļas, tā kā tas kļūst energoefektīvāks. Vēl, vidēji 4-6 gadu laikā neliela 100-500kW stacija ir atpirkusi savu investīciju un uzņēmums ražo sev bezmaksas elektrību (investīcijas atmaksāšanās laiks ir atkarīgs no stacijas lieluma un projekta sarežģītības – lokācija, jumta situācija, pieslēguma jauda tuvākajā “Sadales tīkls” punktā utt.). Šobrīd ir pieejams arī “Altum” līdzfinansējums (30% kapitālatlaide) sava uzņēmuma energoefektivitātes celšanai un tā kā staciju ir iezpējams izprojektēt un izbūvēt 3-6 mēnešu laikā (vairumam 100-500kW projektiem), tas nozīmē, ka iegūt staciju savā īpašumā drīz un ar ne visai lielām investīcijām var ļoti ātri. “Sunwise” arī piedāvā veikt pirmsprojektēšanas izpēti un finanšu aprēķinus par piemērotāko iekārtu iegādi tieši uzņēmuma vajadzībām, un palīdz pieteikties “Altum” grantam energoefektivitātes veicināšanai.

#2 — tā ir bezmaksas enerģija, ko visi vēlās iegūt

“SolarPower Europe” (SPE) lēš, ka FE Eiropā 2022. gadā pieauga par 47%, pieaugot no 28,1 GW 2021. gadā līdz 41,4 GW šogad. Visvairāk uzstādīja Vācija ar 7,9 GW, tai seko Spānija ar 7,5 GW un Polija ar 4,9 GW. Ja saules enerģija finansiāli un drošības ziņā nebūtu gudra izvēle – kāpēc Eiropas lielākās valstis tajā iegulda?

Saskaņā ar SPE datiem ES kopējā saules enerģijas jauda pieauga par 25% no 167,5 GW 2021. gadā līdz 208,9 GW 2022. gadā. Nozares organizācija prognozē, ka saules staciju gada pieaugums Eiropā būs 53,6 GW 2023. gadā un 85 GW 2026. gadā. Tas nozīmē, ka ES saules enerģijas tirgus četru gadu laikā vairāk nekā dubultosies, līdz 2026. gadam sasniedzot 484 GW.

“Saule piedāvā Eiropai glābšanas līniju enerģētikas un klimata krīzes apstākļos. Neviens cits enerģijas avots neaug tik ātri vai uzticami kā saules enerģija. Mēs veidojam drošu, zaļu un pārtikušu Eiropu uz saules enerģijas pamata,” sacīja Valburga Hemetsbergere, SolarPower Europe izpilddirektore.

#3 — lai mums būtu lētāka elektrība jau tuvākā nākotnē

Lai nodrošinātu efektīvu sadarbību un elektrības plūsmu Eiropas enerģijas tīklā, valstiskā līmenī ir plāni pārbūvēt un paplašināt “Sadales tīkla” un “Augstrsprieguma tīkla” līnijas (kopā ~84 mlj. eiro investīcija ir iegūta no EK) un veidot lielizmēra saules un vēja stacijas (gan pašiem, gan caur iepirkumiem pasūtot no citiem uzņēmumiem). Lai elektroenerģijas cena samazinātos, Eiropā vajag lielākas atjaunīgās enerģijas stacijas un lai līdz Baltijai un Centrālajai Eiropai nokļūtu elektrība ir nepieciešami tīkla izbūves darbi, kas palīdzēs padarīt elektrības spriegumu vados vienmērīgi ātru un jaudas un frekvences ziņā – pietiekami lielu.

#4 –palīdz samazināt CO2 emisijas atmosfērā

No saules gaismas saražotā elektroenerģija nevar beigties un neizraisa CO2 emisijas, tāpēc ar šo enerģijas avoti ir vērtīgi aizvietot naftas un gāzes resursus. Vidēji tiek rēķināts, ka katra 10 MW spēkstacija var kompensēt 11’194 tonnas atmosfērā izdalītā CO2 gadā. Tas ir vienāds ar aptuveni 503’730 koku lielu mežu, kas vienu gadu filtrē CO2 un pārvērš to par skābekli. Mums tas ir svarīgi, lai sasniegtu valsts ilgtspējas mērķus, Eiropas Komisijas uzliktās prasības saistībā ar CO2 samazinājumu, kā arī vienkārši tāpēc, ka izplūdes gāzes no rūpnīcām, auto un pārstrādājot naftu elektrībā ievada atmosfērā daudz dažādu gāžu, kas izraisa slimības (astmu, sirds išēmiskās slimības, plaušu vēzi u.c., kā vēsta World Health Organization).

#5 – tā ir salīdzinoši ātri izzbūvējama

Lai veiktu sākotnējos aprēķinus un mērījumus, saņemtu atļaujas un pabeigtu būvniecības darbus, nepieciešami 3 līdz 12 mēneši (atkarīgs no stacijas lieluma), bet jau no pirmās dienas, kad stacija ir nodota ekspluatācijā, jūs varēsiet sākt ražot un patērēt elektrību. Salīdzinājumā ar vēja parkiem, vēja projekta īstenošanai ir nepieciešami 6-8 gadi.

#6 – izdevīga apkope

Saules paneļiem ir nepieciešama neliela un reta apkope (parasti divreiz gadā notiek pārbaude un tai nav nekādi tehnoloģiskie riski, kas prasītu biežākas pārbaudes). Turklāt, atšķirībā no citām energosistēmām, saules paneļiem ir ilgāks kalpošanas laiks – 25 līdz 30 gadi, kas samazina nepieciešamību pēc biežas nomaiņas un remonta. Tas ir īpaši svarīgi reģionos, kur bargas ziemas vai vasaras var sabojāt lielo valsts enerģijas tīklu.

Noslēgumā, Latvija ir laba vietas saules enerģijas stacijām, jo tās var darboties arī bez spožas saules gaismas, pateicoties mūsu garajām pavasara, vasaras un rudens dienām, un zemajām uzturēšanas maksām, kā arī, salīdzinoši lētām uzstādīšanas izmaksām. Turklāt, finansiāli izdevīgi ir būvēt saules stacijas tieši uzņēmējiem uz savu ražotņu vai cita biznesa ēku jumtiem. Uzzini vairāk par līdzfinansējumu no valsts vai mums savas elektrostacijas izveidei šeit: info@sunwise.lv